Publikācijas

ERAF

2017.gada 30.novembrī
SIA “WWL Houses” ir sadarbības partneris SIA “Meža nozares kompetences centrs” projekta Nr.1.2.1.1/16/A/009 “Meža nozares kompetences centrs” īstenošanā un sadarbībā ar SIA “Arccon” īsteno projektu Nr.9 “Daudzstāvu koka moduļu māju ražošanas iespēju izpēte un īpaši platu masīvkoksnes un koksnes līmēto plātņu moduļa māju prototipēšana”.

Pētījums tiek īstenots projekta Meža nozares Kompetences centrs ietvaros. Meža nozares Kompetences centrs aptver divus zinātniskos virzienus:

  • Jauni koksnes materiāli un tehnoloģijas;
  • Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecība.

Kompetences centra projekta mērķis ir atbalstīt vismaz 10 pētījumus atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādējādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu.
Projekts tiek īstenots 2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 31.decembrim. Kopējais ERAF atbalsta apjoms projektam sastāda 3 206 250 EUR.

SIA “WWL Houses” turpina pētniecības uzdevuma "Konstrukciju aprēķini" izpildi.
SIA “WWL Houses” darbinieki turpina konstruktīvo elementu projektēšanu. SIA “WWL Houses” uzsācis materiālu iegādi eksperimentālā moduļa prototipa izgatavošanai.
SIA “Arccon” darbinieki turpina eksperimentālo moduļu projektēšanu.

ERAF

SIA “WWL Houses” ir sadarbības partneris SIA “Meža nozares kompetences centrs” projekta Nr.1.2.1.1/16/A/009 “Meža nozares kompetences centrs” īstenošanā un sadarbībā ar SIA “Arccon” īsteno projektu Nr.9 “Daudzstāvu koka moduļu māju ražošanas iespēju izpēte un īpaši platu masīvkoksnes un koksnes līmēto plātņu moduļa māju prototipēšana”.

Pētījums tiek īstenots projekta Meža nozares Kompetences centrs ietvaros. Meža nozares Kompetences centrs aptver divus zinātniskos virzienus:

  • Jauni koksnes materiāli un tehnoloģijas;
  • Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecība.

Kompetences centra projekta mērķis ir atbalstīt vismaz 10 pētījumus atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādējādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu.

Projekts tiek īstenots 2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 31.decembrim;Kopējais ERAF atbalsta apjoms projektam sastāda 3 206 250 EUR;

SIA “WWL Houses” ārējo pakalpojumu sniedzējs turpina pētniecības uzdevuma "Konstrukciju aprēķini" izpildi.
SIA “WWL Houses” darbinieki turpina konstruktīvo elementu projektēšanu.
SIA “Arccon” darbinieki turpina izturības aprēķinu veikšanu.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar līgumu Nr. 1.2.1.1/16/A/009 sadarbībā ar:
ERAF

SIA “WWL Houses” ir sadarbības partneris SIA “Meža nozares kompetences centrs” projekta Nr.1.2.1.1/16/A/009 “Meža nozares kompetences centrs” īstenošanā un sadarbībā ar SIA “Arccon” īsteno projektu Nr.9 “Daudzstāvu koka moduļu māju ražošanas iespēju izpēte un īpaši platu masīvkoksnes un koksnes līmēto plātņu moduļa māju prototipēšana”.

SIA “WWL Houses” ārējo pakalpojumu sniedzējs īsteno projekta pirmo aktivitāti - pētniecības uzdevuma "Konstrukciju aprēķini" izpildi.
SIA “WWL Houses” darbinieki īsteno projekta pirmo aktivitāti - konstruktīvo elementu projektēšanu.
SIA “Arccon” darbinieki īsteno projekta pirmo aktivitāti - izturības aprēķinu veikšanu.

 

2016.gada 19.decembrī Lauku atbalsta dienests pieņēma lēmumu apstiprināt SIA "WWL Houses" projekta iesniegumu Nr.16-06-A00641-000069 "Iekārtu iegāde". Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (https://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020_lv) palīdzību SIA "WWL Houses" ir 2017.gada maijā uzstādījis jaunas ražošanas iekārtas.

 

ERAF

2016.gada 5.maijā SIA "WWL Houses" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra noslēdza līgumu Nr.SKV-L-2016/202 par ERAF līdzfinansējuma saņemšanu pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros.

Līguma ietvaros SIA “WWL Houses” ir pasūtījusi uzņēmuma ražotās produkcijas atbilstības novērtēšanu atbilstoši ārvalstu pasūtītāju prasībām. Atbilstības novērtēšana tikusi veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu".

ERAF

SIA „WWL Houses” pārstāvji no 2017.gada 19.janvāra līdz 2017.gada 22.janvārim bija devušies tirdzniecības misijā uz Vāciju, Minheni ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu un līdzfinansējumu. 

 

SIA „WWL Houses” piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā Latvijas nacionālajā stendā izstādē „FinnBuild 2016”, Somijā, Helsinkos.

 

ERAF

SIA „WWL Houses” pārstāvji no 2016.gada 25.maija līdz 2016.gada 26.maijam bija devušies tirdzniecības misijā uz Zviedriju, Stokholmu ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu un līdzfinansējumu.

  

 

ERAFSIA „WWL Houses” pārstāvji no 2016.gada 4.aprīlim līdz 2016.gada 7.aprīlim bija devušies tirdzniecības misijā uz Zviedriju, Stokholmu ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu un līdzfinansējumu.

 

 

 SIA "WWL Houses" ir noslēdzis 2015. gada 30. martā līgumu Nr. L-ĀTA-15-  2667 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projektu ''CE Marķējums koka karkasa konstrukcijām" īstenošanu, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
 
 
  
 
 


 

WWL Houses saņem LIAA Eksporta un inovācijas balvu 2014

Jau desmito gadu pēc kārtas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēja konkursu "Eksporta un inovācijas balva". Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2014" laureāti tika paziņoti svinīgā ceremonijā 2014. gada 4. decembrī, kur Vidzemes koncertzālē "Cēsis" visus konkursa dalībniekus sveica konkursa patrons Valsts prezidents Andris Bērziņš.

  

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
2014.gada 3.novembris
 
 
 
 
2014.gada 31.oktobrī
                                                                                                                         
Uzņēmējdarbībā svarīga ir izmaksu optimizācija
LIAA meistarklase biznesā
DELFI Bizness
31.10.2014
 
Viesojoties SIA “WWL HOUSES” ražotnē un satiekot tās īpašnieku, jūtams, ka uzņēmējdarbībā ir ieguldīti visi spēki un zināšanas. Ivars Reinhards ir vienīgais uzņēmuma īpašnieks un pats saviem spēkiem darījis visu, lai viņa uzņēmums būtu stabils koka paneļu māju un koka logu ražotājs gan Latvijas, gan ārzemju tirgū.
Intensīvais darbs novērtēts, un šogad uzņēmums "WWL HOUSES" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā "Eksporta un inovācijas balva" ir viens no finālistiem kategorijā "Eksportspējīgākais komersants" lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.
Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar koka logu ražošanu, taču pirms 7 gadiem uzsākta arī koka paneļu māju ražošana. "WWL HOUSES" lepojas ar ātru ražošanas ciklu, sākot no dizaina līdz pilnai montāžai, lielu ražošanas kapacitāti, energoefektivitāti, augstu kvalitāti, dizaina un konstrukciju elastību, kā arī videi draudzīgiem materiāliem.
"Ārzemju tirgū mēs noteikti konkurējam ar savām cenām, augsto darba kvalitāti un elastību. Taču kopumā jāsaka, ka mūsu priekšrocība ir tā, ka 7500 kvadrātmetru platībā esam apvienojuši trīs ražotnes, kas viena otru papildina, līdz ar to mums ir vienkāršāk un ātrāk koordinēt savu darbību," uzsver I. Reinhards. Turklāt uzņēmuma panākumus nodrošina ilgtermiņa pieredze ražošanā, celtniecībā, nekustamā īpašuma, biznesa un finanšu konsultāciju jomā, efektīva produkcijas transportēšana caur lielākajām ostām, jaunākās datorprogrammas, kā arī, protams, izglītoti un aizrautīgi speciālisti.
Interesanti uzņēmumā bija redzēt to, kā "WWL HOUSES" vadība domā par attīstību un ražotnes pilnveidošanu, lai arī līdzekļu visam nepieciešamajam ne vienmēr pietiek. I. Reinhards norāda, ka uzņēmums cenšas līdzekļus izmantot iespējami efektīvāk, lai tie būtu ieguldīti tieši tur, kur tas visvairāk vajadzīgs.
Vairāk nekā 90% no saražotā SIA "WWL HOUSES" eksportē. Galvenās eksporta valstis ir Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Lielbritānija.
Vērtējot uzņēmuma plānus nākamajam gadam, I. Reinhards uzsver, ka paredzēts uzsākt intensīvu moduļu māju ražošanu, līdz ar to ievērojami palielinot uzņēmuma apgrozījumu. Tālākā nākotnē uzņēmums plāno attīstīt ražotni un turpināt nopietnu koka logu un māju ražošanu, ar katru gadu uzlabojot kvalitāti un palielinot jaudu. 
Par konkursu "Eksporta un inovācijas balva"
"Eksporta un inovācijas balva" tiek organizēta jau desmito gadu. Konkursa mērķis ir paust atzinību Latvijas komersantiem, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē. Šī gada konkursa laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2014. gada 4. decembrī, kad Vidzemes koncertzālē "Cēsis" visus tā dalībniekus sveiks konkursa patrons - Valsts prezidents Andris Bērziņš.
WWL Houses piedalijās Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras ( LIAA ) organizētajā tirdzniecības misijā Zviedrijā.
Oktobris -2014-                                                                                                                                                                                                                              
   2014.gada 25.aprīlī
 
Strauji augošs uzņēmums: 95% koka paneļu māju un logu nonāk Skandināvijā.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Dienas Bizness / DB.LV portal:
      
    
 
   
   
 
   
  
   
 
 
Latvijas Republikas ārlietu ministrija:
  

   
  
   
 
„Latvijas Avīze”

   
  
   
 
žurnāls "DEKO"
  
   
  
   
 
Dossier special IMMOBILIER:
  
  
  
   
 
Railway Outlook Business Magazine:
  
  
   
  
   
 
 
Diena
  

   
  
   
 
Dienas Bizness:
  

       
   
 
 
 
Ceturtdiena, 13. maijs (2010) 10:12
Emigrācijai arī zelta maliņa – ārzemēs dzīvojošos tautiešus izmanto noieta tirgu meklēšanā 
Elizabete Rutule 
 
Latvijas eksportētāji apjautuši, ka jaunajam emigrācijas vilnim, par kuru ierasts runāt kā par negatīvu tendenci, ir arī sava zelta maliņa, un ārzemēs dzīvojošie tautieši par palīgiem noieta meklēšanā tiek lūgti arvien biežāk, ceturtdien vēsta Latvijas Avīze (LA).
Laikraksts ziņo par Einaru Krūmiņu, kurš, būdams ēku restaurators Norvēģijā, nopelna pietiekami, lai varētu atļauties nestrādāt vairāk par sešām, astoņām stundām dienā. Ticis galā ar pamatdarbu, viņš ņem tālruni vai sēžas mašīnā, pievērsdamies savai "blakus profesijai" – liekot lietā pazīšanās, kas uzkrātas pusotrā Norvēģijā pavadītajā gadā, meklē pircējus SIA WWL Houses Latvijā ražotajām koka mājām un logiem.
Kas der Vācijā, neder Francijā vai Zviedrijā, taču pašiem apgūt katras valsts kultūras nianses būtu milzīgs resursu patēriņš. Efektīvāk ir aicināt palīgā tautiešus, kuriem šī zināšanu bāze jau ir – tā "emigrantu mārketinga" priekšrocības raksturojis WWL direktors Ivars Reinhards. E.Krūmiņš savukārt apšaubījis, vai bez pazīšanās Norvēģijā, it sevišķi nelielās apdzīvotās vietās, vispār varētu ko pārdot.
Pēdējā pusgada laikā WWL par sadarbību vienojies ar aptuveni 20 Latvijas un citu Austrumeiropas valstu emigrantiem Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un citur. WWL savus aģentus pārsvarā atrodot caur paziņu paziņām, dažus sastapuši arī ārvalstu tirdzniecības izstādēs.
LA norāda, ka ir uzņēmumi, kas izplatītāju vervēšanā iet vēl tālāk, piemēram, guļbūvju ražotājs un eksportētājs SIA Dores par dīleriem ārvalstīs aicina pieteikties tos, kas vēl tikai gatavojas doties ārpus Latvijas. "Pirms pusgada ielikām avīzē rakstu, ka cilvēkus, kuri plāno pārcelties uz ārzemēm, aicinām sadarboties. Nu vairs reklāma nav vajadzīga, cilvēki paši mūs atrod," stāstījis Dores projektu vadītājs Baltijas un Skandināvijas valstīs Gatis Noviks.
Popularizēt iespēju sadarboties vairs neesot nepieciešams arī Stendera ziepju fabrikai, kas piedāvā veidot veikalus zem Stendera zīmola jeb atvērt franšīzi. No uzņēmuma aptuveni 160 veikaliem visā pasaulē trešā daļa pieder tieši ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, turklāt ik dienas piesakās 15–20 jaunu interesentu.
Par katru izdevušos darījumu aģenti saņem komisijas maksu.
LA vēsta arī par kādu latvieti Egilu Martinsonu, kurš nesen sācis izplatīt Dores koka mājas Portugālē. Dzīvojot Latvijā, viņš bijis būvuzņēmuma daļu īpašnieks, vēlāk strādājis bruģa klāšanas firmā, bet, kopš šīs nozares sagrauzis krīzes zobs, darbu atrast vairs nesekmējies. Tādēļ piedāvājums ārzemēs izplatīt Latvijas preci viņam šķitis interesants izaicinājums. Taču atšķirībā no vairākuma aģentu nekādu citu darbu, izņemot Latvijas preces izplatīšanu, Portugālē viņš meklēt negrasās. Ar viņa palīdzību Portugālē patlaban tiek veidots arī Latvijas nams jeb biznesa klubs, kas kalpos kā starta punkts Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas ieiet Portugāles tirgū, tāpat viņš mērķē uz etniskajiem veikaliem. Līdztekus koka mājām latvietis cenšas izplatīt arī pārtikas ražotāja Pure Food produktus.
Privatbank Portugāles filiāles vadītāja Marika da Silva Heisa, kura Portugālē dzīvo jau 14 gadus un regulāri savās zināšanās dalās ar uzņēmējiem no Latvijas, lēš, ka ar Portugāles latviešu palīdzību katram no viņiem izdodas ietaupīt apmēram četrus gadus, kas būtu jāziedo, ja mēģinātu Portugāles īpatnības apgūt patstāvīgi.
LA piebilst, ka, piemēram, SIA Saldus pārtikas kombināts ražotās konfektes Gotiņa gan Lielbritānijā, gan citur pasaulē pircējus atradušas, tieši pateicoties jaunajiem emigrantiem, kuri ir kā "staigājošas reklāmas".
Pēc I.Reinharda teiktā, "eksporta palīgus" ārzemēs varētu iedalīt trīs grupās. Viena ir vecās paaudzes emigranti, kuri ārzemēs dzīvo jau kopš pēckara laikiem, kā arī viņu bērni un bērnubērni. Otri ir tā saucamie pēdējo gadu ekonomiskie bēgļi, bet trešā grupa ir ārvalstīs ieprecējušās latviešu sievietes, no kurām daudzas nodarbojas ar biznesu. Viņš gan piebilst: arī ārvalstīs ir gan godīgi, gan ne tik godīgi latvieši, kas blēdīgi mēģina iedzīvoties uz Latvijas uzņēmēju rēķina, tādēļ "emigrantu mārketingā" jābūt uzmanīgiem.
 
    
     
 
 
2010. gada 13. maijs 08:44
Attīstās «emigrantu mārketings»
Paula Prauliņa 
 
Kopš Latvijas eksportētāji apjautuši, ka «jaunajam emigrācijas vilnim», par kuru ierasts runāt kā par negatīvu tendenci, ir arī sava zelta maliņa, ārzemēs dzīvojošie tautieši par palīgiem noieta meklēšanā tiek lūgti arvien biežāk.
Kas der Vācijā, neder Francijā vai Zviedrijā, taču pašiem apgūt katras valsts kultūras nianses būtu milzīgs resursu patēriņš, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.
Efektīvāk ir aicināt palīgā tautiešus, kuriem šī zināšanu bāze jau ir — tā «emigrantu mārketinga» priekšrocības raksturo koka māju un logu ražotāja SIA WWL Houses direktors Ivars Reinhards: «Turklāt viņi ne tikai pazīst savas mītnes zemes vidi, bet arī labāk nekā ārvalstnieki saprot mūs.» Pēdējā pusgada laikā WWL par sadarbību vienojies ar aptuveni divdesmit Latvijas un citu Austrumeiropas valstu emigrantiem Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un citur. Ja ārzemju klients komunikāciju ar WWL sāk pa kādu no tradicionālajiem kanāliem, piemēram, epastu, «mūs ilgi pārbauda, kamēr sāk uzticēties», turpretī ar «emigrantu mārketingu» šis process atkrīt.
WWL savus aģentus pārsvarā atrodot caur paziņu paziņām, dažus sastapuši arī ārvalstu tirdzniecības izstādēs. Ir uzņēmumi, kas izplatītāju vervēšanā iet vēl tālāk – piemēram, guļbūvju ražotājs un eksportētājs SIA Dores par dīleriem ārvalstīs aicina pieteikties tos, kas vēl tikai gatavojas doties ārpus Latvijas.
«Pirms pusgada ielikām avīzē rakstu, ka cilvēkus, kuri plāno pārcelties uz ārzemēm, aicinām sadarboties. Nu vairs reklāma nav vajadzīga, cilvēki paši mūs atrod,» stāsta Dores projektu vadītājs Baltijas un Skandināvijas valstīs Gatis Noviks.
Popularizēt iespēju sadarboties vairs neesot nepieciešams arī Stendera ziepju fabrikai, kas piedāvā veidot veikalus zem Stendera zīmola jeb atvērt franšīzi. No uzņēmuma aptuveni 160 veikaliem visā pasaulē trešā daļa pieder tieši ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. «Un ik dienas piesakās 15 – 20 jaunu interesentu,» stāsta uzņēmuma mārketinga komunikāciju vadītāja Maija Āboliņa.
 
   
   
 
2008.01.30. 09:34:49
Kalnciemā atklās koka logu ražotni 
Raksta autors: jelgavniekiem.lv

SIA «Wooden Windows Latvia» ceturtdien Kalnciemā svinīgi atklās koka logu ražotni, teikts uzņēmuma paziņojumā presei.
Jaunajā ražotnē izgatavos koka logus, logu konstrukcijas un ārdurvis vietējām un eksporta tirgum. «Koka logu ražotne ir starts vērienīgākiem projektiem, ka nākamais tiks realizēts koka paneļu saliekamo māju rūpnīcas projekts,» tā par uzņēmumanākotnes attīstības perspektīvām izsakās tāvaldes priekšsēdētājs Ivars Reinhards.Ražošanas telpu kopējā platība ir 2500 kvadrātmetru, un ir paredzēts, ka ar darbu tiks nodrošināti 48 cilvēki. Projektā investēts 1 miljons eiro, un tas īstenots, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kā arī «Hansabankas» un «SEB Unibanka» līdzfinansējumu.Uzņēmuma speciālisti, veicot esošā koka logu tirgus analīzi, esot izveidojuši ražotni ar maksimāli zemām izmaksām un optimizējuši ražošanas ciklu, tādējādi iegūstot gala produktu ar patērētājam izdevīgām cenām.
 
     
     
 
2008-01-29 17:48:07
SIA "Wooden Windows Latvia" atklāj jaunu koka logu ražotni Latvijā. 31.janvārī SIA Wooden Windows Latvia Kalnciemā svinīgi atklās Latvijā jaunāko koka logu ražotni. 
Jaunajā ražotne izgatavo koka logus, logu konstrukcijas un ārdurvis vietējām un eksporta tirgum. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Reinhards par nākotnes attīstības perspektīvām: '' Koka logu ražotne ir starts vērienīgākiem projektiem, ka nākamais tiks realizēts koka paneļu saliekamo māju rūpnīcas projekts''.
Ražošanas telpu kopējā platība ir 2500 m2 un ir paredzēts, ka ar darbu tiks nodrošināti 48 cilvēki.
Projekts, kurā tika investēts 1 milj. EUR. īstenots piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kā arī izmantots A/S Hansabanka un A/S SEB Unibanka līdzfinansējums.
Uzņēmuma speciālisti rīkotājdirektora un valdes locekļa Andra Mezeriņa vadībā, kurš ir viens no pieredzes bagātākajiem ražošanas speciālistiem Latvijā, veicot esošā koka logu tirgus analīzi, ir izveidojuši ražotni ar maksimāli zemām izmaksām, optimizējuši ražošanas ciklu, iegūstot gala produktu ar patērētājam izdevīgākajām cenām.
Wooden Windows Latvia savu ienākšanu vietējā tirgū atzīmē ar īpašu atlaižu programmu, kas speciāli izstrādāti jaunajiem klientiem. Kompānijas filozofija balstās uz ilglaicīgu attiecību veidošanu ar sadarbības partneriem.
Autors: '"Wooden Windows Latvia"' Lasīts: (2179)
 
   
   
 
16.04.10 09:29
SIA „Wooden Windows Latvia" veiksmīgi realizē produkciju Krievijas tirgū 
 
Koka logu ražotājs SIA „Wooden Windows Latvia" (WWL) jau darbības sākumā 2008.gadā aktīvi sāka meklēt iespējas ražot ārvalstu tirgiem.
Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar partneriem Sanktpēterburgā, kas nodarbojas ar uzņēmuma produkcijas realizāciju un servisu.
Šobrīd Sanktpēterburga kļuvusi par lielāko SIA „Wooden Windows Latvia" ražotās produkcijas eksporta tirgu, tādējādi kompensējot pārdošanas apjomu kritumu vietējā tirgū.
Īpaši pieprasīti ir „siltie" koka logi, kas ļauj ietaupīt ilgtermiņā.
Lai arī vietējā tirgū konkurence ir sīva, tiek veikti pasūtījumi arī Latvijā. Galvenās minētās WWL koka logu priekšrocības ir ražošanas zemās izmaksas, kas ļauj piedāvāt arī gala produktu par salīdzinoši zemām cenām, un nesen patentētā koka logu konstrukcija, kas ļauj samazināt siltuma zudumus par 80%.
Uzņēmuma ienākumi 2009.gadā bija aptuveni 0,2 milj.LVL (2008.g.: 0,295 milj.LVL).
Avots: „Lietišķā Diena" (Nr.305/2010)
 
    
    
 
31.01.2008
Spītē būvniecības kritumam 
Koka logu ražotnē iegulda miljonu un plāno pievērsties arī koka mājām

Spītējot ekspertu drūmajām prognozēm par būvniecības apjomu pieauguma mazināšanos Latvijā un Eiropā, būvmateriālu ražotāji nebūt necenšas mest plinti krūmos. Koka logu un durvju ražotājs Wooden Windows Latvia (WWL) jaunās ražotnes izveidē Kalnciemā, piesaistot ES līdzekļus un kredītus, ieguldījis miljonu eiro.
Bažas par tirgu
Lai arī patērētāju vidū koka logu popularitāte turpina palielināties, aptaujātie eksperti uzņēmuma nākotni vērtē piesardzīgi. "Būvniecības tirgus ražotājam nesūta labus signālus," raksturojot situāciju Latvijā un citviet Eiropā, saka Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas valdes loceklis Dainis Dobelis. Viņš stāsta, ka līdz ar recesiju Eiropas būvniecības sektorā Lietuvas logu ražotājiem eksporta produkcijas apjomi mazinājušies pat par 50%.
Piesardzīgs ir arī būvkompānijas Skonto būve prezidents Guntis Rāvis: "Lai uzņēmums šodien konkurētu ar citiem, tam jāspēj piedāvāt augstas kvalitātes logi par zemāku cenu, bet, lai to izdarītu, jāizmanto tādas ražošanas tehnoloģijas, kas logus ļauj ražot ar zemākām izmaksām. Ja šis uzņēmums savus logus ražos, izmantojot tradicionālās tehnoloģijas, tam būs visai grūti konkurēt."
Kaut arī Latvijas būvniecības tirgus šobrīd pārdzīvo atdzišanu, pēc G.Rāvja domām, koka logu ražošana tomēr būs perspektīva niša - šobrīd Rīgā jārenovē daudz veco māju. 
I.Reinhards gan sava uzņēmuma nākotni vērtē pārliecinoši: "Vēl joprojām lielie ražotāji nespēj saražot tik daudz logu, cik prasa tirgus. Turklāt mūsu ražotie logi, pateicoties mazākām ražošanas un amortizācijas izmaksām, būs nopērkami lētāk."
Uzņēmums optimistiski raugās arī uz eksporta tirgiem, jo analogu koka logu ražošanas izmaksas Rietumeiropā ir vismaz divas reizes lielākas.
Vairāk izvēlas koku Jaunā situācija nekustamā īpašumu tirgū gan darījusi pircējus prasīgākus. Tie arvien vairāk uzmanības pievērš ne tikai jaunā cenai un plānojumam, bet arī ekoloģiskas dabas jautājumiem. Tādēļ jau šobrīd daļā mājokļu plastmasas logi tiek mainīti pret koka logiem. Tāpat potenciālie māju pircēji arvien lielāku uzmanību pievērš celtniecībā izmantoto būvmateriālu ietekmei uz veselību, nosliecoties par labu koka māju celtniecībai. "Nesen mēs biedrībā Zaļās mājas veicām pētījumu, kurā noskaidrojām, ka 42% aptaujāto par labāko materiālu ziemas tipa privātmājai uzskata tieši koku," saka biedrības vadītājs Harijs Jordāns.
Jaunās nianses patērētāju pieprasījumā ievērojuši arī WWL, kas šīs vasaras beigās turpat Kalnciemā plāno atvērt arī koka konstrukciju māju ražotni, ieguldot 300 tūkstošu latu. "Domājams, ka koka mājas Latvijas patērētāju vidū kļūs arvien populārākas, jo to būvniecības izmaksas ir zemākas. Turklāt atšķirībā no Fibo bloku mājas, kas jāceļ vismaz divus gadus, koka konstrukciju māju iespējams uzbūvēt divos mēnešos," saka I.Reinhards.
AUTORS: Kārlis Roķis, BNS, speciāli Dienai
 
   
   
 
2008.02.01. 07:15:45
Kalnciema «logs uz Eiropu»
Raksta autors: jelgavniekiem.lv
Pēc pusotru gadu ilgušas rekonstrukcijas vienā no bijušajiem Kalnciema ķieģeļu rūpnīcas cehiem atklāta SIA «Wooden Windows Latvia» koka logu ražotne.
Uzņēmums tēmē ne tikai uz Latvijas, bet arī uz Eiropas tirgu. Realizācijas direktors Atis Prauliņš min, ka nākotnē varētu ražot vēl kādu koka produkciju – iespējams, paneļus saliekamajām mājām. «Wooden Windows Latvia» finanšu direktors Ivars Reinhards neslēpj, ka Kalnciems izvēlēts tāpēc, ka tā ir Rīgai tuvākā īpaši atbalstāmā teritorija, kur iespējams iegūt Eiropas Savienības fondu finansējumu uz izdevīgākiem noteikumiem. Tas savienojumā ar gandrīz gatavām ražošanas telpām, kuru rekonstrukcija bijusi salīdzinoši lēta, ļaušot piedāvāt produkciju par īpaši zemām cenām. Kad ražotne sasniegs pilnu jaudu, tā nodarbināšot 48 cilvēkus; deviņas desmitdaļas darbaspēka būšot vietējie – no Kalnciema un Jelgavas.
Uzņēmuma rīkotājdirektors ir Andris Mezeriņš – logu ražošanas speciālists ar piecpadsmit gadu pieredzi, savulaik strādājis arī Jelgavas «Florā».
 
    
   
 
 
24 February 2010
Siltumizolācijas jomā cilvēki sākuši domāt ilgtermiņā

Kā liecina uzņēmuma “Forums Group” apkopotā informācija, iedzīvotāji Latvijā arvien lielāku uzmanību pievērš iespējām nodrošināt dzīvojamo māju energoefektivitāti, ierobežojot siltuma zudumus, ko rada tieši nekvalitatīvu, zemas siltumizolācijas logu uzstādīšana.

Logi visbiežāk ir vieni no lielākajiem siltuma zuduma avotiem ikvienā māja, tādēļ, sākot mājas siltuma izolācijas veidošanu, pirmais, kas jādara – jānomaina logi. “Iedzīvotāji apzinās kvalitatīvu logu nozīmi, par ko liecina pieaugošā interese arī par WWL (Wooden Windows Latvia) koka logiem. Tas nozīmē, ka cilvēki ir sākuši domāt ilgtermiņā, un to varētu uzskatīt par šīs ekonomiskās krīzes pozitīvo aspektu,” situāciju komentē “Forums Group” vadītājs Viktors Ziņģis.
Par dzīvojamās mājas, dzīvokļa vai biroja energoefektivitāti vistiešāk informē tieši rēķins – tas, cik jāmaksā par siltumu. Ja vasarā tas nav īpaši jūtams, rudenī, ziemā un pavasarī – garākajā gada periodā, siltumizolācija ir pat ļoti nepieciešama, lai ekonomētu līdzekļus, ka arī uzturētu telpās nepieciešamo siltumu un mitruma līmeni. “Siltie Logi – tā nav tikai perfekta izolācija, tā ir arī gaismas un siltuma avots no saules, kā arī ventilācija. Lai vide būtu veselīga un tāda, kura patīkami uzturēties, logiem jābūt dabiskiem, spējīgiem uztvert gaismu un siltumu no saules,” atzīmē V.Ziņģis.
WWL koka logi ir uzrādījuši šobrīd labākos rādītājus siltuma izolācijas ziņā (Uw-07 un 0.8). Tas ir panākts pateicoties koka rāmim, kas ir biezāks, ka citiem logiem. Loga iespējams ievietot 3 stikla 50 mm paketi, starp kurām iepildīta inerta gāze, tādējādi nodrošinot līdz šim tirgū zemāko zināmo siltumvadāmību. Kā norāda V.Ziņģis, loga izmaksas atpelnās jau dažu gadu laikā, turklāt palielinot īpašuma vērtību, kas varētu ari būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji nopietni apsver šo investīciju veikšanu.
Avots: BNA Latvia
 
 
 
 
 
 
 
 
2008. g. 4. augustā, 11:41
Durvju ražotne "Jeld-Wen" sašaurina ražošanu
 
Durvju ražotne "Jeld-Wen" Aizkrauklē jūlijā samazinājusi darbinieku skaitu aptuveni par 10%, atlaižot no darba 22 galdniekus, raksta laikraksts "Diena". Atzīmējot, ka uzņēmuma politika liedz stāstīt plašāk, ražotnes direktors Aleksandrs Horuženko apstiprinājis Nodarbinātības valsts aģentūras publicēto informāciju, ka štatu samazināšana notikusi ražošanas apjomu sarukšanas dēļ.
"Šogad darbinieku skaits sarucis daudzos uzņēmumos. Ne grandiozi, par kādiem 10% te vienā, te otrā," apliecinājis asociācijas "Latvijas mēbeles" izpilddirektors Andris Plezers. Viņš norādījis, ka galvenais klupšanas akmens ražotājiem šodien ir mārketings un noieta tirgus atrašana. "Saražot šodien nav problēmu, jo apaļkoku cenas ir kritušās un arī darbaspēka izmaksas vairs nekāpj tik strauji kā pēdējos divos gados," atzīmējis Plezers.
Patlaban Latvijas tirgū šajā nišā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, tāpēc daudzi uzņēmumi sašaurinās, apstiprinājis arī koka logu un durvju ražotāja "Wooden Windows Latvia" valdes priekšsēdētājs Ivars Reinhards, norādot, ka jāmeklē ārzemju tirgi. "Konkurētspējīgie ir tie, kas pareizi investējuši un pareizi optimizējuši ražotni," sacījis Reinhards un skaidrojis, ka Latvijas darbaspēku izmaksu kontekstā par pareizu būtu uzskatāms ieguldījums ražošanas kvalitātes uzlabošanā, nevis automatizācijā.
"Piemēram, operatora alga Latvijā ir ap 400 latu atšķirībā no Eiropas, kur tā ir pāris tūkstošus liela. Pie šādām relatīvi zemām darbaspēka izmaksām neatmaksājas investēt pārsimt tūkstošus ražošanas automatizēšanā, drīzāk ir jāiegulda kvalitātes celšanā," lēsis Reinhards, norādot, ka šādi uzņēmumam izdodas ražot par konkurētspējīgu cenu. Pats "Wooden Windows Latvia" patlaban ražo tikai vietējam tirgum, taču mērķē gan Rietumeiropas un Skandināvijas, gan arī Ukrainas un Krievijas virzienos.
 
   
   
 
01.02.2008. 07:42
Kalnciemā atklāj koka logu ražotni 
Anna Afanasjeva 

SIA «Wooden Windows Latvia» jaunajā ražotnē izgatavos koka logus, logu konstrukcijas un ārdurvis vietējām un eksporta tirgum. Jaunais ražošanas uzņēmums atrodas nomātās telpās kādreizējā būvmateriālu kombināta teritorijā.
Ražošanas telpu kopējā platība ir 2500 kvadrātmetru. Pirmajās darba dienās ražošanas procesā nodarbināti pieci strādājošie. Attīstoties jaudām, darbinieku skaits pakāpeniski varētu pieaugt līdz 48 cilvēkiem,- plāno uzņēmuma rīkotājdirektors un valdes loceklis Andris Mezeriņš.
Savukārt «Wooden Windows Latvia» valdes priekšsēdētājs Ivars Reinhards par tālākas nākotnes attīstības perspektīvām atklāj, ka koka logu ražotne ir starts vērienīgākiem projektiem. Kā nākamo paredzēts realizēt koka paneļu saliekamo māju rūpnīcas projektu. A.Mezeriņš piebilst, ka ar ražotnes tehnoloģijām, salīdzinājumā ar radniecīgiem uzņēmumiem, logus būs iespējams ražot labākā kvalitātē par zemāku cenu. Līdz ar to arī klientiem produkcija izmaksās lētāk nekā citviet. Protams, līdz ar uzņēmuma ienākšanu tirgū tiks īstenota arī atlaižu programma.
Rūpnīcas iekārtas orientētas uz materiālu saglabāšanu. Piemēram, krāsošanas kamera nodrošina, ka konkrētajā reizē neizmantotā krāsa neiet zudumā, bet tiek izmantota nākamajā krāsošanas reizē.
Sola konkurētspējīgu algu
Rīkotājdirektors lēš, ka problēmām ar strādājošo nokomplektēšanu Kalnciemā nevajadzētu būt. Piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu, vīri, kas līdz šim devušies uz darbu Rīgā vai Jelgavā, labprātāk izvēlēsies vietējo uzņēmumu.
Tehnoloģiskās līnijas uzņēmumā iegādātas ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu. Kopumā ražotnes izveidē ieguldīts viens miljons eiro, un 70 procentus no šīs summas veido ES finansējums. Tehnoloģiskās iekārtas lielākoties iegādātas Vācijā. Projekta īstenošanai izmantots arī «Hansabankas» un «SEB Unibankas» līdzfinansējums.
Pirms ražotnes izveides veikta nopietna tirgus analīze. Bez vietējiem klientiem produkciju paredzēts realizēt arī ārvalstīs. Pirmais klients Holandē jau atrasts, un pašreiz turpinās meklējumi Skandināvijas valstīs un Vācijā.